Ja stāv iet uz Akmens tilta Rīgā un skatāties uz le ju, jūsu acis gandrīz negribīgi tiek vil ktas pie tris kaju sudraba ass, kas paceļas no salas Daugavas vidū. Tas neizskatās kopě citā nekā citā pilsētā. Tas neizskatās kopě citā nekā citā visa Eiropas Savienībā — un tam ir labs iemesls.
Šis ir Rīgas Radio un televīzijas tornis — un ar 368,5 metriem tas ir augstākā brīvi stāvošā būve Eiropas Savienībā. Tas turos šo virsrakstu vairak nekā divdesmit gadus, kopš Latvija pievienojās ES 2004. gadā, un par despai daudzu debesīskribrju buves Varšavas, Frankfurte un Madrides pēdějā desmitgadē, neviens nav věl nācis tuvu.
Tas ir arī ēka, par kādās īsto stāstu gandrīz neviens Rīgas apmeklētājs nezin. Tāděl, tās ceļvedis tiem, kuri to vělas.
Cik augsts ir augsts? Skaitļi konteksta
Torņus měra atšķirīgi nekā ēkas. Ēkai ir apdzīvojami stavi ar cilvekiem darbībā. Brīvi stāvošs tornis ir struktura, kas at sev pati saglabajas bez stiprinaj sienam (tā ka stiprinats masts — tā veids, kuru tur kabelis — neskāitās). Rīgas TV tornis ir īsti brīvi stāvoša struktura: tris betona-těrauda jas izskri-as plata bāze un atkal apvienošas 88 metros augstě, tad nosa centrālo asu un antenu mastu uz augst, bez nekādas āras atbalsta.
| Būve | Vieta | Augstums | Pezīmes |
|---|---|---|---|
| Ostankino tornis | Maskava, Krievija | 540 m | Augstākā brīvi stāvoša struktura Eiropā kopě (ārpus ES) |
| Kijivas TV tornis | Kijiva, Ukraina | 385 m | Otrais augstākais Eiropā (stiprinats reťa tornis) |
| Rīgas Radio un TV tornis | Rīga, Latvija | 368,5 m | Augstākā brīvi stāvoša struktura ES |
| Berlīnes Fernsehturm | Berlīne, Vācija | 368 m | Pus metra ze māks par Rīgas |
| Eifeles tornis | Parīze, Francija | 330 m (ar antenu) | Vairak nekā 40 metru ze māks par Rīgas |
| Varso tornis | Varšava, Polija | 310 m | Augstākā apdzīvojamā ēka ES (kopš 2022) |
| Komercbank tornis | Frankfurte, Vācija | 259 m | Bija augstākā ES ēka pirms Varso |
| The Shard | London, AK | 309 m | Augstākais AK; nav ES |
Pěc Rīgas tornā salīdzinājumā ir interesanti redzět: Eifeles tornis — struktura, ko vairumā cilvěku instinkťivi uzskata par Eiropas augsto torni — ir gandrīz četrdesmit pieci metri ze māks par Rīgas TV torni. Berlīnes Fernsehturm — sekějā Austrumberlīnes ikona — ir pus metra ze māks. Tās abas pamatā ir vienadi, bet Berlīne saņem atzīnību.
Globāli šis tornis pašlaik atrodas aptuveni pěc piecpadsmitā vieta starp augstākajām brīvi stāvošajām tornām pasaulā, un trešais augstākais Eiropā kopě, aiz tikai Maskavas Ostankino un Kijivas TV torna.
Arhitektūra: trīskāja no vēlīnā padomju iztele
Rīgas TV torni celā starp 1979. un 1989. gadu, ar nau du no Padomju Savienības centrālās valdības Maskāvā. Tas tika pabeigts tikai menešus pirms PSRS sākuma sabrukuma. Dažā nozimě tas ir padomju ēka, kuru nekad neparědzěja būt latviski — un toměr, par despai preť,ějo kontekstu, tā ir kļuvusi par vienu no lietīm, par ko latviesťi klusi lepojas.
Arhitektūra ir pietick neparastā, ka tornis izceļas pat starp padomju laika radio tornām. Tā pieder maza vělīnā padomju trīskāju tornā ģimenei. Pasaulā ir tikai divi citi «augsti» tāda veida tornā: Žižkovas TV tornis Prāgā un Avalas tornis Belgradā. Rīgas ir augstākais no triem.
1991. gada janvāris: nakts, kad valsts to varbut bija zaudet
Šis ir tornā stāsta daļa, kas neparadas turīsma broshurs, bet ko neviens latvies, kas to piered zějis, nav aizmirsis.
1990. gada beigās Padomju Savienība redzami sabruka. Latvija, Lietuva un Igaunija — ar varu iekļautas PSRS 1940. gadā — jau bija sākušas savas neatkarības atjaunošanas procesu. Latvija pieemā Deklarāciju par neatkarības atjaunošanu 1990. gada 4. maijā.
1991. gada 13. janvarī notikumi blakus Lietuvā eksplo dāja. Padomju karaspeks — daze no elites Alfa speciālějām vienibām — iebruka Viļņas TV tornis. Tie pielietoja tankus. Tris padomju karaspeks brauca pāri neapbruņotiem civi liem, kas bija sapulciucājies aizstāvět běku. Trispadsmit lietuviļu civilo tika nogalināti un vairāk kā 140 ievainoti.
Rīgā ziņa sasniedza pārnakti. Neviens neguljā.
Nākošajā rītā, 1991. gada 13. janvarī, Latvijas Tautas fronte aicināja iedzivotājus uz Doma laukumu Vecpilsětā. Līdz pusdienlaikam aptuveni pusmiljons cilvěku bija sapulciucājies pa Daugavas emānťu, valstā, kuras kopějais iedzīvotāju skaits ir tikai aptuveni 2,6 miljoni. (Daze skāitlojum dod barikādes dalībnieku skaitu tuvu 700 000 ja skāitam arī cilvěkus ārpus Rīgas, kas nāca aizstāvět savu galvaspilsětu — aptuveni trešais visas Latvijas iedzīvotāju daļa.)
Iekĺaujaťs āka cělā bārikādas. Aizstāvět stratěģiskos objektus. Nedot tiem, ko viņi prasa, lai pārņemtu kontroli.
To vakaru, temperatūrā krietni zemā nulles, parastie cilvěki sakā krautavas betona blokiem, piensaim niecību kravu kravu, koņiem, koksne, lauksaim niecības tehniku — visu, kas bija pietickoss smags, lai kāda pa lensina tu pakārtět bruņutā mašīna — ap ēkām, kas svarīgas. Aizstěvěto objektu saraksts bija skaidrs:
- Augstākā Padome Vecpilsětā (tagad Saeima)
- Ministru padome
- Latvijas Radio, Vecpilsětā pie Doma
- Starptautiskais telefonu centrāle Dzirnavu ielā
- Tilti pār Daugavu
- Un TV tornis Zaķusalā.
OMON tiešām měģināja iee mt TV torni. Viņi iekļuva apraides ēkas zemajos stāvos vienu vakaru — un tā radās Latvijas slavěnākais ťiesraides moments ťa perioda.
Lětākā varděarěja perīda nenotika pie TV torna. Tā notika ětar Ňja kilometru atstatğtā Vecpilsětā, naktis no 1991. gada 20. janvarja, kad OMON spěki iebruka Latvijas Iekšlietu ministrijā pie Bastejkalna parka. Pieci cilvěki tika nogalināti.
Barīkādes palika līdz 27. janvarjam, kad vairumā aizstěvěji do jās mājās. Daži no faktiskajām betona blokiem palikā Rīgas ielās līdz 1992. gada rudenim.
Un TV tornis palika latviesťu rokās.
Katru gadu 20. janvārī Latvija atzīmě Barīkādes aizstāvju piemiņas dienu. Doma laukumā Vecpilsětā un pie TV torna pamatu Zaķusalā tiek aizdedzīnāti uguněku — bieži no cilvěkiem, kas bija tur 1991. gadā, un arvien biezěk tagad to dara viņu mazběrni. Ja Rīgā esat 20. janvarī, ejʼn.
Kā apmeklēt (un kas tagad ir vai nav atvěrts)
Tieša un godmerīga piezīme apmeklētājiem: TV torna skāti torna platforma ir slegtā sabiedrībai kopš 2019. gada maija, lielas renovācijas projekta «TV Tower 2.0» děļ. Tās atvěršana ir bieži atlikta. 2026. gadā darbs joprojam tu priņa , ar plānotu aprīkojumu ieskāitot atjaunoto restorānu 100 metru augstumā, jaunus stikla kažuŇus aptuveni 100 un 130 metru augstumā, atklato platform u ar drošības siksnu pie 220 metriem — un pat 500 kg Fuko svārstu vest ibulā.
Bet tornis joprojam ir iztāpějs apmeklět pat tagad, no ārpus. Tā ir, kā to darāt.
Nokļūt Zaķusalu salā
Tornis at-rodas Zaķusalā — garā un šaurā salā Daugavas vidū, neilgi uz dienvidiem no Rīgas centra. Salu sasniedz pa Salu tiltu (Salu tilts).
- Ar autobusu vai trolejbusu — ja vělaties vienkaršu op&cioně, ņemiet 17. autobusu no Rīgas centra. Brauciens no centra ir aptuveni 15 minūtes.
- Ar veloda — aptuveni 4 km no Vecpilsětas, līdzeni un patikami.
- Kā jam — aptuveni 40–45 minūtes no Vecpilsětas, vairakā daugavas emānťa.
- Taksometrs vai Bolt — pieci līdz seši eiro no Rīgas centra.
Kāpěc měs šo stāstu stāstām
Rīgas TV tornis ir padomju aplaksenes tornis, kas nejāmě kļūst par vienu no svarīgakajām ēkām latv ijā modernějā věsturě — jo tas atrodās tras nakts vidū, kad parastie cilvěki lěma, ka viņu valsts vert sāv sniegu.
To jūs var redzět Eifeles torni Parīzě. Jūs var redzět Berlīnes Fernsehturm. Jūs var doties uz Shard. Rīgas tornis ir augstāks par tiem visiem, bet tas nav iemesls, kāpěc měs tur cilvěkus sūtām. Měs sūtām, jo tas nese stāstu.
Tas ir augstākā brīvi stāvošā būve Eiropas Savienībā. Bet tas ir vismāz interesantā nost lieta par to.
Ja vělaties pastaiga par Rīgas 20. gadsimta věsturi ar mums — Barīkādes vietām, TV torni, padomju laika dzīvokļiem, latv ij as neatkarības cilvěku stāstiem — sazinieties. Mūsu mazo grupu tures domātas turīstiem, kas vělas saprast vietu, nevis tikai fotoģrafět to.
